Ne katra miskaste darbojas visur. Klimats, atkritumu{1}}apstrādes paradumi un vietējie budžeti ietekmē vispiemērotāko iespēju.
Nerūsējošais tērauds ir izplatīts Eiropā un Ziemeļamerikā, īpaši iekštelpās vai segtās sabiedriskās vietās. Tas izskatās tīrs un ir izturīgs kontrolētā vidē. Bet tas ir dārgi, un lētākas versijas var viegli sarūsēt piekrastes zonās.
Cinkots tērauds ir{0}}materiāls lielākajai daļai pašvaldību projektu. Kad tas ir cinkots, tas diezgan labi tiek galā ar lietu, sniegu un tipiskiem piekrastes apstākļiem. To plaši izmanto Spānijā, Meksikā un dažviet ASV. Tas ir lētāks nekā nerūsējošais tērauds un arī diezgan izturīgs.
Vietās ar augstu mitruma līmeni, sāļu gaisu vai ierobežotu budžetu dominē HDPE plastmasa. Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastes zonas parasti izvēlas to, nevis tēraudu. Apstrādājot UV starojumu, tas nerūsēs, neiespiedīsies un neizbalēs. Tas ir viegls, vieglāk apstrādājams un lētāk transportējams. Negatīvā puse ir tāda, ka tam nav augstākās kvalitātes metāla sajūtas, un daži pircēji uztraucas par izturību, lai gan mūsdienu HDPE var kalpot vairāk nekā 10 gadus.
Pareizā izvēle ir atkarīga no vietnes apstākļiem, budžeta un paredzamā kalpošanas laika. Piekrastes kūrorts Kenijā? HDPE. Pilsētas laukums Vācijā? Cinkots vai nerūsējošais tērauds.